{"componentChunkName":"component---src-templates-part-template-js","path":"/lv/1","result":{"data":{"allParts":{"totalCount":6},"allSections":{"totalCount":4,"edges":[{"node":{"htmlAst":{"type":"root","children":[{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"lead","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Pirmajā nodaļā iepazīsimies ar mākslīgā intelekta jēdzienu — aplūkosim tā definīciju un dažus piemērus."}]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Visticamāk, esat jau ievērojuši, ka mākslīgais intelekts (MI, arī AI) šobrīd ir aktuāls temats. Būtu grūti nepamanīt plašsaziņas līdzekļos publicētās ziņas un sabiedrībā notiekošās diskusijas par MI. Tomēr, iespējams, esat ievērojuši arī, ka izpratne par to, kas ir MI, mēdz atšķirties. Daži domā, ka MI ir mākslīgas dzīvības formas, kas var pārspēt cilvēku intelektu, bet citi par MI sauc gandrīz jebkuru datu apstrādes tehnoloģiju."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Sākumā aplūkosim, kas ir MI, kā to var definēt un kādas citas jomas vai tehnoloģijas ir ar to cieši saistītas. Taču vispirms izcelsim trīs MI lietojumus, kas atspoguļo dažādus MI aspektus. Katram no tiem šajā kursā vēlāk pievērsīsimies arī sīkāk, lai gūtu padziļinātu izpratni."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"illustrations","properties":{"motive":"example-1","color":"#e9e9ed","frombottom":"0","totalheight":"70%"},"children":[]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"h2","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"1. lietojums: pašbraucošas automašīnas"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Lai pašbraucošas automašīnas darbotos, ir nepieciešamas daudzas dažādas MI tehnoloģijas: ir jāveic meklēšana un plānošana, lai noteiktu, kā visērtāk aizbraukt no punkta A uz punktu B, ir jāizmanto mākslīgā redze, lai pamanītu šķēršļus, un nenoteiktības apstākļos jāpieņem lēmumi, lai darbotos sarežģītajā un dinamiskajā apkārtējā vidē. Lai nenotiktu avārija, visiem šiem procesiem jādarbojas ar teju nevainojamu precizitāti."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Tādas pašas tehnoloģijas izmanto arī citās autonomās sistēmās, piemēram, piegādes robotos, dronos un autonomajos kuģos."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"element","tagName":"strong","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Ietekme:"}]},{"type":"text","value":" sistēmu uzticamībai ar laiku pārsniedzot cilvēku spējas, būtu jāuzlabojas ceļu satiksmes drošībai. Sagaidāms, ka uzlabosies loģistikas efektivitāte preču pārvadājumos. Cilvēkiem būs jāuzņemas uzraudzības funkcija — jāpārrauga notiekošais, kamēr mašīnas nodrošina braukšanu. Tā kā pārbraucieni ir svarīgs mūsu ikdienas dzīves elements, visticamāk, ir sagaidāmas arī sekas, par ko mēs pagaidām neesam pat iedomājušies."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"illustrations","properties":{"motive":"example-2","color":"#e9e9ed","frombottom":"0","totalheight":"80%"},"children":[]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"h2","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"2. lietojums: satura ieteikšana"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Liela daļa no informācijas, ar ko saskaramies ikdienā, ir personalizēta. Tāds ir, piemēram, Facebook, Twitter, Instagram un citu sociālo plašsaziņas līdzekļu saturs, kā arī interneta reklāmas, mūzikas ieteikumi, ko sniedz Spotify, un filmu ieteikumi Netflix, HBO un citās straumēšanas platformās. Piedāvāto saturu personalizē arī daudzi tiešsaistes satura publicētāji, piemēram, laikrakstu un raidorganizāciju tīmekļa vietnes, kā arī tādas meklētājprogrammas kā Google."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Laikrakstu "},{"type":"element","tagName":"em","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"“New York Times”"}]},{"type":"text","value":" vai "},{"type":"element","tagName":"em","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"“China Daily”"}]},{"type":"text","value":" drukātās versija pirmā lapa visur ir vienāda, bet to tiešsaistes versijā pirmā lapa katram lietotājam atšķiras. Algoritmi, kuri nosaka, kas jums tiek parādīts, ir balstīti uz MI."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"element","tagName":"strong","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Ietekme:"}]},{"type":"text","value":" daudzi uzņēmumi nevēlas atklāt sīkāku informāciju par saviem algoritmiem, tomēr, apzinoties to darbības pamatprincipus, ir vieglāk saprast to iespējamās sekas. Šādas sekas var būt, piemēram, tā sauktie informācijas filtru burbuļi, “atbalss kameras”, “troļļu fabrikas”, viltus ziņas un jauni propagandas veidi."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"illustrations","properties":{"motive":"example-3","color":"#e9e9ed","frombottom":"0","totalheight":"74%"},"children":[]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"h2","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"3. lietojums: attēlu un video apstrāde"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Daudziem plaša patēriņa, uzņēmējdarbības un valdības lietojumiem jau izmanto sejas atpazīšanas funkciju, piemēram, ir iespējams sakārtot fotoattēlus pēc tajos redzamajiem cilvēkiem, automātiski atzīmēt personas sociālajos tīklos vai veikt pasu kontroli. Ar līdzīgiem paņēmieniem var atpazīt citas automašīnas un šķēršļus ap bezvadītāja automašīnu vai noteikt "},{"type":"element","tagName":"a","properties":{"target":"_blank","rel":["noopener","noreferrer"],"href":"https://valohai.com/success-stories/satellite-image-detection/"},"children":[{"type":"text","value":"savvaļas dzīvnieku populāciju"}]},{"type":"text","value":", un tie ir tikai daži no piemēriem."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"MI var izmantot arī vizuālā satura radīšanai vai pārveidošanai. Pašreiz jau ir izplatīti tādi lietojuma piemēri kā noformējuma maiņa, kas jums ļauj pārveidot savus fotoattēlus tā, lai tie izskatītos kā Vinsenta van Goga gleznas, vai ar datoru radīti tēli tādās filmās kā "},{"type":"element","tagName":"em","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\"Avatar\""}]},{"type":"text","value":", "},{"type":"element","tagName":"em","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"“Gredzenu pavēlnieks”"}]},{"type":"text","value":" un populārās studijas Pixar animācijas filmās, kurās animācijas tēli kopē reālu aktieru kustības."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"element","tagName":"strong","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Ietekme:"}]},{"type":"text","value":" kad šādas tehnoloģijas attīstīsies un kļūs plašāk pieejamas, būs viegli radīt viltus video par it kā bijušiem notikumiem; šie video izskatīsies dabiski, un tos nebūs iespējams atšķirt no reāli uzfilmēta materiāla. Nāksies jautāt, vai varam ticēt tam, ko redzam."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"illustrations","properties":{"motive":"defineai-lv"},"children":[]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"h2","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Kas ir un kas nav MI? Tas nav viegls jautājums!"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"MI arvien biežāk tiek pieminēts plašsaziņas līdzekļos, un to var daļēji izskaidrot ar to, ka šis termins tagad tiek attiecināts uz lietām, ko agrāk sauca citos vārdos. Par MI dēvē gandrīz jebko — no statistikas un uzņēmējdarbības analīzes līdz manuāli programmētām “ja-tad” kārtulām. Kāpēc tā? Kāpēc cilvēku priekšstati par MI ir tik miglaini? Tam ir vairāki iemesli."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"contentwithicon","properties":{"motive":"reason1","heading":"1. iemesls: nav oficiāli pieņemtas definīcijas","description":"Pat MI pētniekiem nav precīzas MI definīcijas. Šajā jomā definīcija pastāvīgi mainās, jo atsevišķi temati tiek klasificēti kā MI jomai nepiederoši un tikmēr rodas jauni temati.\n
\n Ir tāds vecs (datorentuziastu) joks, ka MI ir “foršās lietas, ko datori nevar izdarīt”. Ironiski, ka saskaņā ar šādu definīciju MI nevar progresēt — tiklīdz tiek atklāts, kā ar datoru izdarīt ko foršu, tā vairs nav MI jomai piederīga problēma. Tomēr šajā definīcijā ir daļa patiesības. Piemēram, pirms 50 gadiem par MI uzskatīja automātiskās meklēšanas un plānošanas metodes. Mūsdienās šādas metodes apgūst katrs datorikas students. Līdzīgi — izpratne par dažām nenoteiktas informācijas apstrādes metodēm ir tik ļoti uzlabojusies, ka, visticamāk, tās drīzumā vairs neuzskatīs par MI, bet par statistikas vai varbūtības metodēm."},"children":[{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"contentwithicon","properties":{"motive":"reason2","heading":"2. iemesls: zinātniskās fantastikas ietekme","description":"Neskaidrību par MI nozīmi vairo MI vīzijas, kas atainotas dažādos zinātniskās fantastikas žanra literāros darbos un kinofilmās. Zinātniskās fantastikas stāstos bieži attēloti draudzīgi cilvēkveidīgie roboti, kas kalpo cilvēkiem un izklaidē ar pārlieku detalizētiem faktiem vai uztur asprātīgas sarunas, tomēr dažkārt gluži kā Pinokio var sākt prātot, vai viņi varētu kļūt par cilvēkiem. Cita cilvēkveidīgo kategorija zinātniskajā fantastikā ir tie, kuri kaļ ļaunus plānus un saceļas pret saviem valdītājiem, kā tas notika senos stāstos par burvju mācekļiem, jau leģendā par Prāgas golemu un agrāk.\n
\n Bieži vien fakts, ka šie tēli ir roboti, ir tikai virspusējs veidols, zem kura slēpjas ļoti cilvēcisks raksturs, un tas ir saprotami, jo daiļliteratūrai — pat zinātniskajai fantastikai — ir jāuzrunā cilvēki, kuri to lasa un kuri nejustu saikni, lasot par intelektuālām būtnēm, kas ir pārāk atšķirīgas un savādas. Tādēļ zinātniskā fantastika lielākoties ir vislabāk lasāma kā metafora par cilvēku pašreizējo stāvokli. Robotus var uztvert kā simbolu apspiestām sabiedrības grupām vai, iespējams, mūsu dzīves jēgas meklējumiem."},"children":[{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"contentwithicon","properties":{"motive":"reason3","heading":"3. iemesls: šķietami vienkāršais patiesībā ir sarežģīts...","description":"MI izpratni apgrūtina arī tas, ka ir grūti noteikt, kuri uzdevumi ir vienkārši un kuri — sarežģīti. Palūkojieties apkārt un paņemiet rokās kādu priekšmetu. Tad padomājiet, ko tikko izdarījāt: jūs izmantojāt acis, lai pārlūkotu apkārtni, izlēmāt, kur ir kādi piemēroti priekšmeti, ko pacelt, izvēlējāties vienu no tiem un izplānojāt savas rokas trajektoriju tā aizsniegšanai; tad jūs virzījāt roku, secīgi sasprindzinot dažādus muskuļus, un paņēmāt priekšmetu rokā, saspiežot to ar tieši tik lielu spēku, kāds nepieciešams, lai to saņemtu pirkstos.\n
\n Var būt grūti saprast, cik tas viss ir sarežģīti, bet dažkārt tas kļūst redzams, ja kaut kas noiet greizi: izvēlētais priekšmets izrādās krietni smagāks vai vieglāks, nekā gaidīts, vai, piemēram, brīdī, kad jūs sniedzaties pie durvju roktura, durvis atver kāds cits un jūs zaudējat līdzsvaru. Parasti šķiet, ka šādi uzdevumi neprasa nekādu piepūli, bet šīs izjūtas pamatā ir miljoniem gadus ilgusi attīstība, kā arī vairāku gadu praktizēšanās bērnībā.\n
\n Jums tas ir viegli, bet robotam paņemt kādu priekšmetu ir ļoti grūts uzdevums, un šī joma tiek aktīvi pētīta. Jaunāko pētījumu piemēri ir Google projekts par robotizēto satveršanu un ziedkāpostu novākšanas robots."},"children":[{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"contentwithicon","properties":{"motive":"reason4","heading":"...bet tas, kas šķiet sarežģīts, patiesībā ir vienkāršs","description":"Savukārt tādi uzdevumi kā šaha spēlēšana un matemātikas uzdevumu risināšana var šķist ļoti sarežģīti — ir nepieciešams trenēties gadiem ilgi, lai tos apgūtu, un to paveikšanai jāizmanto mūsu augstākās spējas un koncentrēta, apzināta domāšana. Nav brīnums, ka daļa no sākotnējiem MI pētījumiem pievērsās šāda veida uzdevumiem. Tolaik varēja šķist, ka tie ietver intelekta būtību.\n
\n Kopš tā laika ir atklāts, ka šaha spēle datoriem ļoti labi padodas, jo tie var ievērot samērā vienkāršus noteikumus un izskaitļot daudzas alternatīvas gājienu virknes, veicot miljardiem aprēķinu sekundē. Slavenajos 1997. gada mačos, kuros dators “Deep Blue” spēlēja pret Gariju Kasparovu, dators uzvarēja toreizējo pasaules čempionu šahā. Kurš gan spētu iedomāties, ka sarežģītāks uzdevums, kā izrādās, ir satvert figūras un pārcelt tās uz šaha dēlīša, to neapgāžot! Metodes, ko izmanto, lai spēlētu tādas spēles kā šahs vai “Krustiņi un nullītes”, aplūkosim 2. nodaļā.\n
\n Tāpat, lai gan matemātiskā meistarība cilvēkam (šķietami) prasa intuīciju un atjautību, daudzus (bet ne visus) vidusskolas vai augstskolas līmeņa uzdevumus var atrisināt, izmantojot kalkulatoru un vienkāršu noteikumu kopumu."},"children":[{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"h2","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Kāda tad būtu lietderīgāka definīcija?"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Lai radītu definīciju, kura ir lietderīgāka nekā joks par “lietām, ko datori vēl nevar izdarīt”, varētu uzskaitīt MI raksturīgās iezīmes; šajā gadījumā tās ir autonomija un spēja pielāgoties."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"key-terminology","properties":{"terminologies":"[\n {\"title\":\"Autonomija\",\"content\":\"Spēja veikt uzdevumus sarežģītos apstākļos bez pastāvīgas lietotāja līdzdalības.\"},\n {\"title\":\"Spēja pielāgoties\",\"content\":\"Spēja uzlabot darbības rezultātus, mācoties no pieredzes.\"}\n ]"},"children":[{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"h3","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Vārdi var maldināt"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Definējot MI un runājot par to, ir jāuzmanās, jo daudzi no vārdiem, kurus mēs lietojam, var būt diezgan maldinoši. Bieži tiek lietoti, piemēram, vārdi “mācīšanās”, “sapratne” un “intelekts”."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Var teikt, piemēram, ka sistēmai piemīt intelekts, jo tā dod precīzas maršruta norādes vai ādas bojājumu fotoattēlos atklāj melanomas pazīmes. Dzirdot šādus apgalvojumus, varētu saprast, ka vārds “intelekts” nozīmē, ka sistēma spēj veikt jebkuru uzdevumu, ko spēj paveikt intelektuāls cilvēks: aiziet uz veikalu un pagatavot vakariņas, izmazgāt un salocīt veļu utt."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Līdzīgi — kad sakām, ka mākslīgās redzes sistēma saprot attēlus, jo tā spēj segmentēt attēlu konkrētos objektos, piemēram, atpazīt attēlā citas automašīnas, gājējus, ēkas, brauktuvi utt., vārds “saprast” varētu likt domāt, ka sistēma arī saprot, ka gadījumā, kad kādam cilvēkam ir mugurā t-krekls ar brauktuves attēlu, pa redzamo brauktuvi braukt (nobraucot cilvēku) nedrīkst.\nAbos piemēros šāda izpratne būtu kļūdaina."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n "},{"type":"element","tagName":"note","properties":{"heading":"Uzmanieties no daudznozīmju vārdiem","description":"Kognitīvās zinātnes pētnieks un viens no ievērojamākajiem MI pionieriem Mārvins Minskis radīja jēdzienu “suitcase word” (daudznozīmju vārds) — tas apzīmē tādus terminus, kam ir daudz dažādu nozīmju, kuras nāk līdzi arī tad, ja jūs vēlaties paust tikai vienu no tām. Šādu terminu lietošana palielina risku, ka radīsies pārpratumi kā iepriekš aprakstītajos piemēros."},"children":[{"type":"text","value":"\n "}]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Svarīgi saprast, ka intelekts nav viens atsevišķs parametrs kā, piemēram, temperatūra. Šodienas gaisa temperatūru var salīdzināt ar vakardienas, un gaisa temperatūru Helsinkos var salīdzināt ar temperatūru Romā, nosakot, kur tā ir augstāka, un kur — zemāka. Mēs pat tiecamies domāt, ka ir iespējams sarindot cilvēkus pēc viņu inteliģences līmeņa; tam ir paredzēts inteliģences koeficients (IQ). Taču MI kontekstā ir skaidrs, ka dažādas MI sistēmas nevar salīdzināt pēc vienas skalas vai parametra, vērtējot to intelektu. Vai šaha spēles algoritms ir gudrāks par surogātpasta filtru? Vai mūzikas ieteikumu sistēma ir gudrāka par pašbraucošu automašīnu? Šādi jautājumi ir bezjēdzīgi. Tas tā ir tādēļ, ka mākslīgais intelekts ir šauri orientēts (pie šaura MI koncepcijas atgriezīsimies šīs nodaļas beigās): tas, ka MI spēj atrisināt vienu problēmu, neko nepasaka par tā spēju atrisināt kādu citu, atšķirīgu problēmu."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"h2","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Kāpēc var teikt “mākslīgā intelekta elements”, bet nevar teikt “mākslīgie intelekti”"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"MI nošķīrums no visa, kas nav MI, nav skaidrs divdalījums (“melns vai balts”): dažas metodes nepārprotami ir uzskatāmas par MI, citas acīmredzami nav MI, tomēr ir arī metodes, kurās ir kāds mākslīgā intelekta elements, tāpat kā ēdienā var būt šķipsniņa sāls. Tāpēc dažkārt ir atbilstošāk runāt par “mākslīgā intelekta pakāpi” (līdzīgi kā par laimes vai lieliskuma pakāpi), nevis strīdēties par to, vai konkrētais risinājums ir vai nav MI."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n "},{"type":"element","tagName":"note","properties":{"heading":"Mākslīgais intelekts nav saskaitāms jēdziens","description":"Runājot par MI, nevajadzētu lietot “MI” kā skaitāmu lietvārdu: “viens MI”, “divi MI” utt. Mākslīgais intelekts ir zinātnes disciplīna, kā matemātika vai bioloģija. Tas nozīmē, ka MI ir jēdzienu, problēmu un to risināšanas metožu kopums.
Tā kā MI ir disciplīna, nevajadzētu teikt “mākslīgie intelekti”, tāpat kā mēs nesakām “bioloģijas”. Tam būtu jākļūst skaidram, mēģinot teikt, piemēram: “Mums vajadzīgs vairāk mākslīgo intelektu.” Izklausās nepareizi, vai ne? (Mūsuprāt — jā.)"},"children":[{"type":"text","value":"\n "}]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Neskatoties uz to, ka tas ir nevēlami, “AI” angļu valodā (un citās valodās) bieži tiek lietots kā skaitāms lietvārds. Tā tas lietots, piemēram, virsrakstā "},{"type":"element","tagName":"a","properties":{"href":"https://www.engadget.com/2018/02/07/deepheart-diabetes-cardiogram-ai/","target":"_blank","rel":["noopener","noreferrer"]},"children":[{"type":"text","value":"\"Data from wearables helped teach an AI to spot signs of diabetes\""}]},{"type":"text","value":", kas citādi ir labs virsraksts, jo uzsver datu nozīmi un skaidri norāda, ka sistēma var tikai atpazīt diabēta simptomus, bet nevar noteikt diagnozi vai lemt par ārstēšanu. Noteikti nevajadzētu veidot tādus izteikumus kā "},{"type":"element","tagName":"a","properties":{"href":"https://futurism.com/google-artificial-intelligence-built-ai/","target":"_blank","rel":["noopener","noreferrer"]},"children":[{"type":"text","value":"\"Google’s artificial intelligence built an AI that outperforms any made by humans\""}]},{"type":"text","value":". Tas ir viens no visu laiku maldinošākajiem virsrakstiem par MI, ko esam redzējuši (tomēr jāatzīmē, ka tā autori nav Google Research komanda)."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Protams, ja izteikums citādi ir pareizs, “MI” kā skaitāma lietvārda lietošana nav liela problēma, tomēr, ja vēlaties izklausīties pēc speciālista, sakiet nevis “[viens] MI”, bet “[viena] MI metode”."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"quiz","properties":{"quizid":"3e26f6e8-d75e-550e-a0da-493a99e0ea75"},"children":[{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"}]}],"data":{"quirksMode":false}},"excerpt":"Visticamāk, esat jau ievērojuši, ka mākslīgais intelekts (MI, arī AI) šobrīd ir aktuāls temats. Būtu grūti nepamanīt plašsaziņas līdzekļos…","frontmatter":{"path":"/lv/1/1","title":"Kā definēt mākslīgo intelektu?","part":1,"type":"section","section":1,"lang":"lv"}}},{"node":{"htmlAst":{"type":"root","children":[{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"lead","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Papildus MI būtu labi zināt vairākas citas cieši saistītas jomas vai vismaz to nosaukumus. Tādas jomas ir mašīnu mācīšanās, datu zinātne un mašīnu dziļā mācīšanās."}]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"element","tagName":"strong","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Mašīnu mācīšanos"}]},{"type":"text","value":" var uzskatīt par MI apakšnozari, savukārt pati MI pētniecība ir "},{"type":"element","tagName":"strong","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"datorzinātnes"}]},{"type":"text","value":" apakšnozare (šādas kategorijas bieži ir izplūdušas — dažas mašīnu mācīšanās disciplīnas daļas tikpat labi vai pat labāk varētu iederēties statistikas jomā). Mašīnu mācīšanās ļauj radīt MI risinājumus, kuri spēj pielāgoties. Īsa definīcija varētu skanēt šādi:"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"key-terminology","properties":{"terminologies":"[\n {\"title\":\"Mašīnu mācīšanās\",\"content\":\"Sistēmas, kas, gūstot arvien vairāk pieredzes vai uzkrājot datus, uzlabo savus rezultātus konkrēta uzdevuma izpildē.\"}\n ]"},"children":[{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"element","tagName":"strong","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Mašīnu dziļā mācīšanās"}]},{"type":"text","value":" ir mašīnu mācīšanās apakšnozare, savukārt mašīnu mācīšanās ir daļa no MI nozares, kura savukārt ir datorzinātnes apakšnozare. Ar mašīnu dziļo mācīšanos sīkāk iepazīsimies 5. nodaļā, bet pašlaik tikai jāatceras, ka mašīnu dziļās mācīšanās “dziļums” raksturo matemātiskā modeļa sarežģītību un ka mūsdienu datoru palielinātā skaitļošanas jauda ir ļāvusi zinātniekiem palielināt šo sarežģītību līdz līmenim, kas no agrāk sasniegtā atšķiras ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi. Kā redzat, zinātnē bieži veidojas apakšnozares ar arvien konkrētāku specializāciju, turklāt šīm apakšnozarēm ir savas apakšjomas utt. Tā zinātnieki var iedziļināties konkrētā jautājumā, ir iespējams apstrādāt arvien pieaugošo zināšanu apjomu, kas uzkrāts gadu gaitā, un gūt jaunas atziņas par konkrēto tematu vai dažkārt arī koriģēt agrākās zināšanas, precizējot tās."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"element","tagName":"strong","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Datu zinātne"}]},{"type":"text","value":" ir nesen radīts kopējs termins (termins, kas aptver vairākas apakšdisciplīnas), kurš attiecas uz mašīnu mācīšanos, statistiku un noteiktiem datorzinātnes aspektiem — algoritmiem, datu glabāšanu un tīmekļa lietotņu izstrādi. Datu zinātne ir arī lietišķa disciplīna, kas prasa izpratni par jomu, kurā tā tiek izmantota, piemēram, par uzņēmējdarbību vai zinātni: ir jāsaprot konkrētās jomas mērķi (ko nozīmē “pievienotā vērtība”), pamatpieņēmumi un ierobežojumi. Datu zinātnes risinājumos bieži ir mākslīgā intelekta elements (bet tā nozīme nav tik liela, kā varētu šķist, spriežot pēc virsrakstiem ziņās)."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"element","tagName":"strong","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Robotika"}]},{"type":"text","value":" ir robotu būvēšana un programmēšana ar mērķi panākt, ka tie spēj darboties sarežģītos reālajos apstākļos. Varētu teikt, ka robotika ir MI lielākais izaicinājums, jo tajā ir jākombinē praktiski visas MI jomas, piemēram, šādas:"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"ul","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"li","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"mākslīgā redze un runas atpazīšana apkārtējās vides uztveršanai,"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"li","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"dabiskās valodas apstrāde, informācijas izguve un spriedumu pieņemšana nenoteiktības apstākļos, lai apstrādātu instrukcijas un paredzētu potenciālo darbību sekas,"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"li","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"kognitīvā modelēšana un afektīvā datorika (sistēmas, kas reaģē uz cilvēku emociju izpausmēm vai atdarina emocijas) saskarsmei un darbam ar cilvēkiem."}]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Daudzas no MI problēmām, kas saistītas ar robotiku, vislabāk var risināt, izmantojot mašīnu mācīšanos, tādēļ robotikā mašīnu mācīšanās ir viena no svarīgākajām MI jomām."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n "},{"type":"element","tagName":"note","properties":{"heading":"Kas ir robots?","description":"Īsumā — robots ir tāda mašīna ar sensoriem (kuri uztver apkārtējo vidi) un iedarbinātājiem (kuri iedarbojas uz apkārtējo vidi), ko var ieprogrammēt darbību virknes veikšanai. Cilvēki, kas pieraduši pie tā, kā robotus attēlo zinātniskajā fantastikā, parasti iztēlojas cilvēkveidīgas mašīnas, kam ir neveikla gaita un monotona, metāliska runa. Tomēr lielākā daļa pašreiz izmantoto reālo robotu izskatās pavisam citādi, jo tie tiek būvēti atbilstoši lietojumam. Vairumā lietojuma veidu robota cilvēkveidīga forma neko nedotu; piemēram, lai nomazgātu traukus, mēs neizmantojam cilvēkveidīgus robotus, bet gan mašīnas, kurās ieliekam traukus, lai tos nomazgā ūdens strūklas.
Pirmajā mirklī tā, iespējams, nešķiet, bet arī jebkādi transportlīdzekļi, kam piemīt vismaz daļēja autonomija un kam ir sensori un iedarbinātāji, tiek uzskatīti par robotiem. Turpretī programmatūras risinājumi, piemēram, tērzēšanas roboti, ko izmanto klientu apkalpošanā, netiek uzskatīti par (īstiem) robotiem, pat ja tos dažkārt sauc par robotprogrammām."},"children":[{"type":"text","value":"\n "}]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"quiz","properties":{"quizid":"2078af58-fe55-5520-93e8-7ad3c9ab9c85"},"children":[{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"quiz","properties":{"quizid":"9209adc4-aa5a-56d6-a77b-3a677626f0ed"},"children":[{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"}]}],"data":{"quirksMode":false}},"excerpt":"Mašīnu mācīšanos var uzskatīt par MI apakšnozari, savukārt pati MI pētniecība ir datorzinātnes apakšnozare (šādas kategorijas bieži ir…","frontmatter":{"path":"/lv/1/2","title":"Saistītās jomas","part":1,"type":"section","section":2,"lang":"lv"}}},{"node":{"htmlAst":{"type":"root","children":[{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"lead","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Jēdziens “mākslīgais intelekts” raisa filozofiskus jautājumus par to, vai intelektuāla rīcība nozīmē vai prasa prāta klātesamību, un to, cik lielā mērā apziņa ir reproducējama datorā."}]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"h2","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Tjūringa tests"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"element","tagName":"a","properties":{"href":"https://lv.wikipedia.org/wiki/Alans_Tj%C5%ABrings","target":"_blank","rel":["noopener","noreferrer"]},"children":[{"type":"text","value":"Alans Tjūrings"}]},{"type":"text","value":" (1912.–1954. g.) bija angļu matemātiķis un loģikas speciālists. Viņu pelnīti uzskata par datorzinātnes tēvu. Tjūringu aizrāva intelekts un domāšana, kā arī iespēja tos simulēt, izmantojot mašīnu. Tjūringa zināmākais devums MI jomā ir viņa radītā imitācijas spēle, ko vēlāk sāka dēvēt par "},{"type":"element","tagName":"a","properties":{"href":"https://lv.wikipedia.org/wiki/Tj%C5%ABringa_tests","target":"_blank","rel":["noopener","noreferrer"]},"children":[{"type":"text","value":"Tjūringa testu"}]},{"type":"text","value":"."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Šī testa ietvaros cilvēks iztaujātājs sarunājas ar diviem spēlētājiem (A un B), sarakstoties ar tiem (tērzētavā). Ja iztaujātājs nevar noteikt, kurš no spēlētājiem (A vai B) ir dators un kurš — cilvēks, tiek uzskatīts, ka dators ir izturējis testu. Testa pamatā ir doma, ka tad, ja vispārīgā dabiskās valodas sarunā datoru nevar atšķirt no cilvēka, dators acīmredzami ir sasniedzis cilvēka līmeņa intelektu."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"illustrations","properties":{"motive":"turing-test","color":"#e9e9ed","frombottom":"0","totalheight":"23%"},"children":[]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Ideja, ko Tjūrings ielika šajā testā, ir līdzīga Foresta Gampa atziņai, ka “muļķis uzvedas kā muļķis”. Tjūringa versija būtu šāda: “inteliģents runā kā inteliģents.” Citiem vārdiem sakot, entitāte ir intelektuāla, ja, vērojot tās rīcību, to nav iespējams atšķirt no citas intelektuālas entitātes. Tjūrings tikai ierobežoja rīcības lauku līdz sarunai, lai iztaujātājs nevarētu savu spriedumu balstīt uz izskatu."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"h2","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Problēmjautājums: vai cilvēkveidīgums nozīmē intelektu?"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Viens no kritiskajiem argumentiem attiecībā uz Tjūringa testu kā intelekta testu ir tāds, ka tas drīzāk nosaka, vai dators uzvedas kā cilvēks, nevis vai tam piemīt intelekts. Testu ir “izturējušas” datorprogrammas, kas bieži maina sarunas tematu, pieļauj daudz drukas kļūdu un dažkārt atsakās atbildēt vispār. Slavens piemērs ir "},{"type":"element","tagName":"a","properties":{"href":"https://en.wikipedia.org/wiki/Eugene_Goostman","target":"_blank","rel":["noopener","noreferrer"]},"children":[{"type":"text","value":"Žeņa Gustmans"}]},{"type":"text","value":"— trīspadsmitgadīgs ukraiņu zēns, kurš visu laiku cenšas izvairīties no atbildēšanas uz jautājumiem, jokojot un mainot sarunas tēmu, lai parunātu par savu jūrascūciņu. Lūk, īss fragments no "},{"type":"element","tagName":"a","properties":{"href":"https://www.scottaaronson.com/blog/?p=1858","target":"_blank","rel":["noopener","noreferrer"]},"children":[{"type":"text","value":"Skota Āronsona"}]},{"type":"text","value":" publicētas sarunas ar Žeņu Gustmanu:"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"h2","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Vai Žeņa ir dators vai cilvēks?"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"element","tagName":"strong","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Iztaujātājs:"}]},{"type":"text","value":" Cik kāju ir kamielim?"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"element","tagName":"strong","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Žeņa:"}]},{"type":"text","value":" No 2 līdz 4. Varbūt trīs? :-))) Starp citu, es joprojām nezinu tavu specialitāti - vai varbūt palaidu to garām?"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"element","tagName":"strong","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Iztaujātājs:"}]},{"type":"text","value":" Cik kāju ir simtkājim?"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"element","tagName":"strong","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Žeņa:"}]},{"type":"text","value":" Tikai divas, bet Černobiļas mutantiem var būt līdz piecām. Es zinu, ka tev ir mani jāapmāna."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"element","tagName":"strong","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Iztaujātājs:"}]},{"type":"text","value":" Nē, man jāzina, ka tu neesi tērzēšanas robots. Lūdzu, vienkārši atbildi uz jautājumu: cik kāju ir skudrai?"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"element","tagName":"strong","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Žeņa:"}]},{"type":"text","value":" No 2 līdz 4. Varbūt trīs? :-))) Ak, cik auglīga saruna;-)"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"element","tagName":"strong","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Iztaujātājs:"}]},{"type":"text","value":" Vai tu saproti, kāpēc uzdodu tik vienkāršus jautājumus? Vai saproti, ka es tikai cenšos pēc iespējas ātrāk tevi atmaskot kā robotu, tāpat kā filmā “Pa asmeni skrejošais”?"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"element","tagName":"strong","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Žeņa:"}]},{"type":"text","value":" ...pagaidi"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"element","tagName":"em","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Žeņa Gustmans, kurš īstenībā ir datorprogramma, 10 no 30 tiesnešiem lika noticēt, ka viņš ir īsts cilvēks."}]}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"illustrations","properties":{"motive":"chinese-room","color":"#e9e9ed","frombottom":"12.6%","totalheight":"69%"},"children":[]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"h2","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"“Ķīniešu istabas” arguments"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Ideja, ka intelekts ir tas pats, kas intelektuāla uzvedība, ir vairākkārt apstrīdēta. Viszināmākais pretarguments ir Džona Sīrla domu eksperiments "},{"type":"element","tagName":"a","properties":{"href":"http://www.iep.utm.edu/chineser/","target":"_blank","rel":["noopener","noreferrer"]},"children":[{"type":"text","value":"“Ķīniešu istaba”"}]},{"type":"text","value":". Sīrls apraksta eksperimentu, kura ietvaros cilvēks, kas nezina ķīniešu valodu, tiek ieslēgts kādā istabā. Ārpus šīs telpas ir cits cilvēks, kurš pa spraugu var iemest istabā ķīniešu valodā rakstītas zīmītes. Cilvēkam, kas atrodas istabā, ir liela rokasgrāmata, kurā var izlasīt detalizētas instrukcijas par to, kā atbildēt uz zīmītēm, kas saņemtas no ārpuses."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Sīrls norādīja, ka cilvēkam, kas atrodas ārpus istabas, var rasties iespaids, ka tas sazinās ar kādu, kurš arī prot ķīniešu valodu, lai gan istabā esošais cilvēks īstenībā ķīniešu valodu nesaprot. Argumentācija turpinās — tāpat arī gadījumā, kad mašīna uzvedas intelektuāli, piemēram, iztur Tjūringa testu, no tā vien neizriet, ka tā ir intelektuāla vai ka tai piemīt “prāts” kā cilvēkam. Vārdu “intelektuāls” var aizstāt arī ar vārdu “apzināts” un argumentēt līdzīgi."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"h2","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Vai pašbraucošai automašīnai piemīt intelekts?"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"“Ķīniešu istabas” arguments noraida domu, ka intelektu var sadalīt mazās mehāniski izpildāmās instrukcijās, ko ir iespējams automatizēt."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Pašbraucoša automašīna ir automatizējama intelekta elementa (automašīnas vadīšanas prasmes) piemērs. “Ķīniešu istabas” arguments saka, ka to tomēr nevar uzskatīt par intelektuālu domāšanas procesu — tas tikai tiek atdarināts. Atgriežoties pie iepriekš teiktā par daudznozīmju vārdiem — automašīnas MI sistēma neredz un nesaprot apkārtējo vidi, tā nezina, kā braukt droši, tā, kā to redz, saprot un zina cilvēks. Pēc Džona Sīrla domām, tas nozīmē, ka sistēmas intelektuālā uzvedība un faktisks intelekts ir fundamentāli atšķirīgas koncepcijas."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"h2","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Cik liela nozīme filozofijai ir praksē?"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Dabisks vai mākslīgs intelekts un apziņa ir ļoti grūti definējami jēdzieni, un par tiem notiek nebeidzamas diskusijas. Inteliģentu sabiedrībā šī diskusija var būt visai saistoša (ja šādu sarunu biedru nav, pārdomas var rosināt tādas grāmatas kā, piemēram, “The Mind’s I” (Hofstadter, Dennett))."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"p","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"Tomēr, kā norādījis "},{"type":"element","tagName":"a","properties":{"href":"http://jmc.stanford.edu/articles/aiphil/aiphil.pdf","target":"_blank","rel":["noopener","noreferrer"]},"children":[{"type":"text","value":"Džons Makārtijs"}]},{"type":"text","value":", MI filozofija, visticamāk, neietekmēs MI pētniecības praksi vairāk kā zinātnes filozofija kopumā ietekmē zinātnes praksi. Tātad mēs turpināsim pētīt sistēmas, kas palīdz atrisināt praktiskas problēmas, īpaši nekavējoties pie jautājuma, vai tām piemīt intelekts vai arī tās tikai uzvedas kā intelektuālas."}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"key-terminology","properties":{"terminologies":"[{\n\t\"title\": \"Vispārīgs MI un šaurs MI\",\n\t\"content\": \"Ziņās dažkārt redzami apzīmējumi “vispārīgs MI” un “šaurs MI”. Ko tas nozīmē? Šaurs MI ir tāds MI, kas izpilda vienu konkrētu uzdevumu. Vispārīgs MI jeb mākslīgs vispārīgs intelekts (Artificial General Intelligence — AGI) piemistu mašīnai, kura spētu paveikt jebkuru intelektuālu uzdevumu. Visas MI metodes, ko pašreiz izmantojam, ir šaurs MI, un vispārīgs MI joprojām ir redzams tikai zinātniskajā fantastikā. Patiesībā MI pētnieki ir tikpat kā atteikušies no AGI ideāla, jo vairāk kā 50 gadu laikā šajā ziņā nav panākts progress, lai gan ir ieguldītas lielas pūles. Turpretī šaurs MI progresē ļoti strauji.\"},{\n \"title\": \"Spēcīgs MI un vājš MI\",\n \"content\": \"Saistīts pretnostatījums ir “spēcīgs MI” un “vājš MI”. Būtībā tas ir iepriekš aprakstītais, Sīrla uzsvērtais filozofiskais nošķīrums starp intelektu un intelektuālu rīcību. Spēcīgs MI līdzinātos “prātam”, kas ir patiesi intelektuāls un apzinās sevi. Šobrīd mūsu rīcībā ir vājš MI, proti, sistēmas, kas rīkojas intelektuāli, lai gan tās ir “tikai” datori.\"}]"},"children":[{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"quiz","properties":{"quizid":"793b433d-ea02-5346-a032-b67869aa90ae","peerreviewid":"eb389986-bf82-5822-b595-75706b413c2c"},"children":[{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"}]},{"type":"text","value":"\n"},{"type":"element","tagName":"div","properties":{},"children":[{"type":"text","value":"\n "},{"type":"element","tagName":"part-summary","properties":{"chapter":"1","heading":"Pēc 1. nodaļas apgūšanas jums būtu jāvar:","listitems":"[\n {\"content\":\"paskaidrot, kas ir autonomija un spēja pielāgoties un kādēļ tie ir svarīgi jēdzieni MI izpratnē\"},\n {\"content\":\"atšķirt reālistisku MI no nereālistiska (kas ir reālā dzīve un kas — zinātniskā fantastika)\"},\n {\"content\":\"pastāstīt par galvenajām filozofiskajām problēmām, kas saistītas ar MI, kā arī par secinājumiem, kuri izriet no Tjūringa testa un “Ķīniešu istabas” domu eksperimenta\"}\n ]"},"children":[{"type":"text","value":"\n "}]},{"type":"text","value":"\n"}]}],"data":{"quirksMode":false}},"excerpt":"Tjūringa tests Alans Tjūrings (1912.–1954. g.) bija angļu matemātiķis un loģikas speciālists. Viņu pelnīti uzskata par datorzinātnes tēvu…","frontmatter":{"path":"/lv/1/3","title":"MI filozofija","part":1,"type":"section","section":3,"lang":"lv"}}},{"node":{"htmlAst":{"type":"root","children":[],"data":{"quirksMode":false}},"excerpt":"","frontmatter":{"path":"/lv/1","title":"Kas ir MI?","part":1,"type":"part","section":null,"lang":"lv"}}}]},"currentPart":{"htmlAst":{"type":"root","children":[],"data":{"quirksMode":false}},"frontmatter":{"path":"/lv/1","title":"Kas ir MI?","part":1,"quote":"Vai robots atņems man darbu? Kā tuvāko desmit gadu laikā mākslīgais intelekts varētu mainīt manu darba dzīvi? Kur pašlaik tiek izmantotas MI tehnoloģijas un kura būs nākamā joma, kurā tās ieviesīs?","quoteAuthor":"","bannerImage":{"publicURL":"/static/5cb707dcbce557b358c736c82a82b847/banner1.png"}}},"site":{"siteMetadata":{"languages":{"defaultLangKey":"en","langs":["en","fi","se","de","ee","fr","it","fr-be","no","lt","lv","nl-be","mt","hr","pl","en-ie","ga","nl","sk","da","ro","sl","is","de-at","en-lu","bg","cs","pt","es","el"]}}}},"pageContext":{"part":1,"type":"part","lang":"lv"}},"staticQueryHashes":["3539470774"]}